Pirms pārejam pie raksta galvenās tēmas mūsu emuārā, mēģināsim pastāstīt, kādas ir Ziemassvētku paražas Eiropas Savienības valstīs. Ziemassvētki ir īpašs laiks, ko svin visā pasaulē. Katrai valstij ir savas unikālas tradīcijas un paražas, kas saistītas ar šiem svētkiem. Šeit ir pārskats par Ziemassvētku tradīcijām Eiropas Savienības valstīs:
Polska
Polijā Ziemassvētku vakars ir tradīcijām bagāta diena. Ģimenes pulcējas pie galda ar sienu un 12 traukiem. Pirms vakariņām tiek dalīta vafele un apmaiņa ar vēlmēm. Daudzās mājās cilvēki gaida pirmo zvaigzni debesīs, pirms apsēžas pie galda.
Niemcy
Vācija ir pazīstama ar saviem skaistajiem Ziemassvētku tirgiem. Tradicionālie stendi piedāvā Ziemassvētku rotājumus, dāvanas un kulinārijas ēdienus. Bērni gaida Ziemassvētku vecīša ierašanos 6. decembrī.
Francija
Francijā galvenie svētki, ko sauc par "le réveillon", notiek Ziemassvētku vakarā. Tajā ietilpst tādi ēdieni kā foie gras, austeres un šampanietis.
Hiszpania
Spānijā 24. decembris tiek svinēts kā "La Nochebuena" – ar labu nakti. Tie ir ģimenes svētki ar tradicionālām vakariņām, pēc kurām daudzi dodas uz pusnakts Misi.
Itālija
Itāļi svin "La Vigilia" – Ziemassvētku vakaru, kura laikā ēd tradicionālos zivju ēdienus. 6. janvārī viņi svin Epifānijas svētkus ar parādi un dāvanām bērniem.
Grieķija
Grieķijā Ziemassvētki ir garīgo pārdomu laiks. Tradicionāli mājās tiek dedzināts īpašs celms, lai pasargātu māju no ļaunajiem gariem.
Portugalia
Portugāļu ģimenes pulcējas tradicionālajās Ziemassvētku vakara vakariņās, kam seko pusnakts Mise. Viņi arī dzied tradicionālās Ziemassvētku dziesmas, ko sauc par "Janeiras".
Dania
Dāņi Ziemassvētkus svin ar lielu entuziasmu. 24. decembrī ģimenes pulcējas uz tradicionālajām vakariņām, pēc kurām dejo ap eglīti un dzied dziesmas.
Szwecja
Zviedrijā 13. decembris ir Sv. Lūcija ar parādi un dziedāšanu. Galvenās svinības notiek Ziemassvētku vakarā ar tradicionāliem ēdieniem un dāvanām.
Somija
Somijā Ziemassvētki ir miera laiks. Tradicionāli pirmā svece tiek iedegta decembra pirmajā svētdienā, bet nākamās sveces tiek iedegtas katru nākamo svētdienu līdz pat Ziemassvētkiem.
Īrija
Īrijā Ziemassvētki ir ģimenes pulcēšanās un Mises apmeklēšanas laiks. Tradicionāli māju logos tiek iedegtas sveces, kas simbolizē Svētās Ģimenes uzņemšanu.
Wielka Brytania
Briti Ziemassvētkus svin ar lielu pompu. Tradicionālā tītara cepšana, Ziemassvētku dziesmu dziedāšana un Ziemassvētku eglītes rotāšana ir tikai dažas no tradīcijām.
Holandia
Nīderlandē galvenie svētki ir Svētā Nikolaja diena 5. decembrī. Bērni sagaida dāvanas no "Sinterklaas" un viņa palīga "Zwarte Piet".
Beļģija
Tāpat kā Nīderlandē, arī beļģi Svētā Nikolaja dienu svin 6. decembrī. Tas ir dāvanu un svētku laiks.
Austrija
Austrija ir pazīstama ar saviem skaistajiem Ziemassvētku tirgiem. Tradicionālie stendi piedāvā rokdarbus, ēdienus un dzērienus.
Čehija
Čehijā Ziemassvētku vakars ir gavēņa diena, kas beidzas ar tradicionālām vakariņām, kurās galvenais ēdiens ir zivs.
Slovākija
Tāpat kā Čehijā, slovāki Ziemassvētku vakaru svin ar gavēni, kam seko tradicionālās vakariņas ar zivīm un pelmeņiem.
Ungārija
Ungāru Ziemassvētki ir ģimenes, tradicionālo ēdienu un dekorāciju laiks. Bērni gaida dāvanas no Jēzus, nevis no Ziemassvētku vecīša.
Bulgārija
Bulgārijā Ziemassvētkus svin pēc 40 dienu gavēņa. Tradicionālās Ziemassvētku vakara vakariņas sastāv no 12 augu valsts ēdieniem.
Rumānija
Rumānijā Ziemassvētki ir tradicionālo dziesmu, deju un ēdienu laiks. Bērni iet no mājas uz māju, dziedot Ziemassvētku dziesmas un gaidot nelielas dāvanas.
Litwa
Lietuvā Ziemassvētkus svin tradicionālā veidā ar ģimeni, dziesmām un tradicionāliem ēdieniem.
Latvija
Latvieši Ziemassvētkus svin ar tradicionāliem ēdieniem, piemēram, garšaugu maizi un sieru. Tas ir arī laiks dziesmu dziedāšanai un dāvanu dalīšanai.
Igaunija
Igaunijā Ziemassvētki ir miera un ģimenes laiks. Tradicionāli ģimenes pulcējas kopā, dzied dziesmas un dala dāvanas.
Chorwacja
Horvātijas Ziemassvētki ir tradīciju, ģimenes un garīguma laiks. Ģimenes pulcējas uz tradicionālajām Ziemassvētku vakara vakariņām un apmeklē Misi.
Slovēnija
Slovēnijā Ziemassvētkus svin ar lielu entuziasmu. Ģimenes pulcējas uz tradicionālām vakariņām, dzied dziesmas un dalās dāvanās.
Malta
Maltā Ziemassvētki ir laiks, kad pulcējas ģimene, apmeklē Misi un dzied tradicionālos maltiešu dziesmas.
Kipra
Kiprā Ziemassvētkus svin ar lielu entuziasmu. Baznīcas ir skaisti dekorētas, un cilvēki kopā ar ģimeni un draugiem svin Jēzus dzimšanu.
Luksemburga
Luksemburgā Ziemassvētki ir tradīciju, ģimenes un svētku laiks. Ģimenes pulcējas uz tradicionālām vakariņām, dzied dziesmas un dalās dāvanās.
Katrai Eiropas Savienības valstij ir savas unikālas Ziemassvētku tradīcijas un paražas, kas atspoguļo reģiona bagāto kultūru un vēsturi. Lai gan svinības var atšķirties, Ziemassvētku gars – mīlestības, cerības un kopības gars – visur paliek nemainīgs.
Tagad atgriezīsimies pie mūsu galvenās tēmas:Ziemassvētku eglīšu statīvs – Eiropas Ziemassvētku tradīcijas sirds“. Mēs jums parādīsim, kāpēc jūsu piedāvājumā ir jābūt mūsu eglīšu statīviem. Galu galā tā ir viena no galvenajām un konsekventākajām Ziemassvētku tradīcijām visā ES.
Eiropa, kontinents ar bagātu un daudzveidīgu kultūru, slēpj daudzas tradīcijas, kas vieno tās teritorijā dzīvojošās tautas. Tomēr starp šīm tradīcijām ir viena, kas ir īpaši konsekventa un universāla visām Eiropas Savienības valstīm - Ziemassvētku egles rotāšanas tradīcija. Un šīs tradīcijas sirds, neatņemams elements, kas ļauj to īstenot, ir Ziemassvētku eglīšu statīvs.
Ziemassvētku eglīšu stenda pirmsākumi
Lai gan mūsdienās ir grūti iedomāties svētkus bez skaisti izrotātas eglītes, tomēr ir vērts padomāt, no kurienes radusies paraža tādu uzlikt. Šīs tradīcijas saknes meklējamas pagānu rituālos daudzās kultūrās, kur mūžzaļie koki ziemā bija dzīvības un atdzimšanas simbols. Viduslaiku Eiropā, īpaši Vācijā, Ziemassvētku eglīte tika saistīta ar kristietību un Jēzus dzimšanu. Šai tradīcijai izplatoties visā Eiropā, radās nepieciešamība pēc stabilas Ziemassvētku eglītes mājās. Sākotnēji koki tika ievietoti smilšu vai akmeņu spainī. Taču ar laiku, šai tradīcijai kļūstot populārākai, sāka meklēt praktiskākus un estētiskākus risinājumus. Tā tapa Ziemassvētku eglīšu statīvs.
Ziemassvētku eglīšu statīva loma
Ziemassvētku eglīšu statīvs, lai arī no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkāršs instruments, pilda daudzas svarīgas funkcijas. Pirmkārt, tas nodrošina kokam stabilitāti, pasargājot to no apgāšanās un iespējamiem bojājumiem. Otrkārt, modernie stendi nereti ir aprīkoti ar laistīšanas sistēmu, kas ļauj eglītei ilgāk saglabāties svaigai. Treškārt, stends ir dekoratīvs elements, kas noslēdz visu Ziemassvētku kompozīciju. Visbeidzot, egles statīvs ir tradīcijas turpinājuma simbols, tilts, kas savieno pagātni ar tagadni, atgādinot par šīs brīnišķīgās tradīcijas saknēm un nozīmi.
Populārākās Ziemassvētku eglītes ES
Eiropas Savienībā, neskatoties uz tās kultūras daudzveidību, ir vairākas Ziemassvētku eglīšu sugas, kas ir īpaši populāras. Visvēlamākā ir cēlegle, kas novērtēta tās skaistās, intensīvās smaržas un garo, mīksto skuju dēļ. Parastā egle ir vēl viena eiropiešu iecienīta, ko raksturo blīva lapotne un izturība. Nevar aizmirst arī par balto priedi, kas, pateicoties sudraba skujām, kļūst arvien populārāka.
Mūsdienīgie dārzu centri visā Eiropā katru gadu pārdod simtiem tūkstošu Ziemassvētku eglīšu statīvu, kas apliecina to pastāvīgo nozīmi Eiropas kultūrā. Tie ir ne tikai praktisks instruments, bet arī simbols izturībai, tradīcijām un kopīgām vērtībām, kas vieno Eiropas tautas. Šajā kontekstā egles statīvs nav tikai priekšmets, bet gan Ziemassvētku būtība, mājas sirds, ap kuru pulcējas ģimene, lai svinētu šos īpašos mirkļus.
